Pieņemts uzskatīt, ka dārza sezona beidzas līdz ar pirmo sniegu. Raža novākta, un par dārzu var aizmirst līdz pavasarim. Taču tā visnotaļ maldīga pārliecība. Rudens nav laiks atvadīties no dārza dobēm; tas ir vissvarīgākais brīdis, lai parūpētos par augsni.
Vasaras laikā augsne ir atdevusi augiem visu savu enerģiju un barības vielas, un tagad tā ir jāatjauno. Un pārsteidzoši, bet šī atjaunošana var sākties pat tad, kad zeme jau ir pārklāta ar baltu segu.
Dažus mēslošanas līdzekļus ne tikai var, bet arī vajag lietot uz sniega. Šos līdzekļus neaizskalos izkusis sniegs, gluži pretēji, kopā ar to mēslojums iesūksies dziļi augsnē un ziemā pārveidosies augiem vajadzīgajā veidā.
Kuri mēslošanas līdzekļi ir izturīgi pret salu un sniegu?
Ir vairāki pārbaudīti mēslošanas līdzekļi, ko ziemā var droši izkaisīt visā dārzā. Tie būs lielisks stimuls nākamajai ražai.
Koksnes pelni
Tie, iespējams, ir rudens mēslojuma “čempioni”. Koksnes pelni ir dabīgi, pieejami un neticami labvēlīgi. Satur kāliju, fosforu, kalciju un veselu virkni mikroelementu, kas palīdz augiem pārziemot un sākt pavasari stipriem un spēcīgiem.
Pietiek ar vienu glāzi pelnu uz kvadrātmetru. Vienkārši uzkaisiet tos tieši uz sniega – kūstošais ūdens nogādās barības vielas saknēm. Ogu krūmi, ķiploki, sīpoli un augļu koki būs īpaši pateicīgi par šo mēslojumu.
Superfosfāts
Rudenī augiem vairs nav nepieciešams slāpeklis, kas stimulē lapu augšanu. Taču fosfors ir tieši tas, kas tiem nepieciešams. Šis elements ir atbildīgs par spēcīgas sakņu sistēmas attīstību, kas ir ļoti svarīgi veiksmīgai ziemošanai un ātrai atmodai pavasarī.
Lietošanas deva ir aptuveni 30–40 grami uz kvadrātmetru. Granulas var izkaisīt pa virsmu, nebaidoties, ka tās tiks aizskalotas. Tās lēni izšķīst un būs gatavas darboties tieši sezonas sākumā.
Kālija mēslošanas līdzekļi
Bez kālija augiem ir grūtāk izturēt aukstumu, tie ir uzņēmīgāki pret kaitēm un aug vāji. Rudenī vislabāk lietot kālija sulfātu, jo tas nesatur hloru, kas var bojāt augsni. Lietošanas deva ir 15–25 grami uz kvadrātmetru.
Mēslojumu var izkaisīt pa sniegu vai viegli iestrādāt augsnē vēl pirms salnām.
Organiskie ilgstošas iedarbības mēslošanas līdzekļi
To vidū ir komposts, humuss un kaulu milti. Vienkārši uzklājiet kompostu un humusu pa dobēm dažu centimetru slānī. Ziemas laikā tie kopā ar mitrumu iesūksies augsnē, ievērojami uzlabojot tās struktūru un auglību.
Kaulu milti ir īsts ilgstošas iedarbības augsnes “akumulators”. Tajos esošais fosfors izdalās lēni, nodrošinot augus ar barības vielām ilgstoši. To lieto devā 100–200 grami uz kvadrātmetru.
Ko nekādā gadījumā nedrīkst darīt rudenī
Pirmais noteikums ir aizmirst par slāpekļa mēslošanas līdzekļiem. Urīnviela, amonija nitrāts, svaigi kūtsmēsli un putnu izkārnījumi ir zaļās masas augšanas stimulatori. Ja tos lieto pirms ziemas, tie var aizkavēt augu attīstību.
Augi pēc tam neizbēgami iznīkst sala dēļ. Saglabājiet slāpekli pavasara mēslošanai.
Ja nevēlaties iegaumēt sarežģītas formulas, varat pagatavot universālu rudens maisījumu: sajauciet spaini pelnu, divas tases superfosfāta un vienu tasi kālija sulfāta. Uzklājiet šo maisījumu dārza dobēm – apmēram vienu tasi uz kvadrātmetru – un jūsu augsne būs gatava jauniem sasniegumiem.
Tāpēc neuztraucieties, ja jums neizdevās visu dārzu noklāt ar mēslojumu pirms salnām. Labāk vēlu nekā nekad – šis noteikums lieliski darbojas dārzkopībā.
Ja jums šie padomi bija noderīgi, atzīmējiet rakstu ar “patīk” un dalieties ar draugiem. Būsim gandarīti arī par jūsu komentāriem. Pastāstiet, lūdzu, kā jūs mēslojot dārzu rudenī!
